XOOX. Cilvēks. - Post a comment

Atgriezos no sava ceļojuma uz kādu provinces pilsētiņu, ko kādreiz saucu par savām mājām.
Nekas diži tur nav mainījies. Gandrīz kā Rīgā, centrs uzkopts, bet nomales nodriskātas un nožēlojamas.
Tā pati dīvainā sajūta, kas laukos, pie vecmāmiņas - visas taciņas šauriņas, visi koki tik mazi, cilvēki tik novecojuši. Tikai skolas ēka joprojām iespaidīga.
Jauniešiem - nāves smaka. Dalās 2 daļās - dzērāji, tipa "tusētāji" un pie TV sēdētāji un Playstation spēlētāji. Kautiņi, "mafija", gop-stopi, korumpēta policija un tādā garā. Varu papliķēt sev pa plecu, jo, kad es (mēs) tur bijām, tā nebija - daļēji arī ar mūsu pūlēm visi bija savējie, un pret "reperiem", "reiveriem" un "matainajiem" attieksme bija daudz iecietīgāka. Tagad naktīs tur vienkārši sit un dzer. Skumji. Un nežēlīgi garlaicīgi. Biju baigi laimīgs, kad beidzot iesēdos autobusā un pamāju pilsētiņai "atā, atā".
Varbūt drīz kas mainīsies, kad uzbliezīsim vienu savu pasākumu, gaišo atmiņu vārdā.