Xillia

Ja aiziesi,
Izgaisīs mākoņi,
Aizdegsies smiltis,
Izkusīs āda, izkusīs smiekli,
Iesūksies zālē.
Debesis paliks baltas kā milti.
Izbirs caur pirkstiem,
Kā akmeņi silti.
Sadursies pēdās
Kā saplēsti stikli.
Viļņi aiz sērām
Kļūs trausli un bikli.
Uz mirkli.

Apklusīs vētras, apklusīs čuksti,
Norimsies vēji,
Noguls pie zemes.
Līkumu līkumos izlieksies krusti
Cerību bērēs
Un pelēks kļūs Mēness.
Ledāji kusīs,
Dievs smiesies
Kā nemīlēts bērns,
Nevarēs rimties
Un neapklusīs.

Ja aiziesi,
Izlīs meli kā sīrups uz mēles,
Vārdi kā tērauds
Kļūs smagi un skarbi.
Tumšas jo tumšas kļūs cilvēku spēles.
Pielips pie rokām
Gan netīri darbi,
Gan netīra alga.
Visa pasaule sajuks prātā
Vien man būs vienalga.