Xillia

Aizbēga.
Ne tāpēc, ka nepazina.
Pārāk labi zināja,
Kāda ir viņa.

Zināja, ko viņa ņems
Un ko dos.
Līdz galam mīlēs,
Bet nepiedos,
Pēkšņi pacelsies spārnos
Un aizlidos
Tajos veldzes pilnajos
Mākoņos.

Zināja - smiesies un dziedās,
Bet sāpes slēps.
Klusēs pat tad, ja sirds
Raudās un brēks.
Soli paspers, no augstuma
Lēks,
Ja kaut uz mirkli
Tai pieskarsies grēks.

Zināja. Zināja.
Nolēma bēgt.
Savu dvēseli
No viņas slēpt.
Sirdi simts klusuma
Atslēgām slēgt.


Bija bail pazaudēt-
Izlēma bēgt.