Xillia

Sveši tārpi mani grauž,
Tavi tārpi mani grauž.
Tava smalkā bezjūtība
Aukstais skatiens man tavs skauž.

Skauž man tavas tumšās domas,
Nebeidzamā cietsirdība,
Prāta pārspēks tavai sirdij,
Neticība mīlestībai.

Skauž man tavas melnās acis,
Kuras as`ras nepazina,
Rokas, kuras labus darbus
Necieta un nedarīja.

Skauž man tava ironija,
Tavu vārdu asā smeldze,
Viss, kas kādreiz tevi skāris,
Un kā sācies, un kā beidzies.

Skauž man tavi tumšie tārpi,
Kuri mani graužot moka.
Pārņem mani savā varā,
Ārā ved no burvju loka.



Mani tārpi mani sagrauž -
Man ir tava tumšā dzīve.
Vēl viens kodiens līdz es arī
Nespēšu ne just, ne mīlēt.