Xillia

Sadeg kā tauriņu spārni
Tavās raupjajās rokās
Vieglām un gaisīgām liesmām
Mans lepnums.
Mans aizsargvalnis no naida,
Ko domāju stipru esam,
Kļuvis par gaistošām drupām
Pie tavām un manām kājām.
Un nu jau tu esi atklājis
Manas bailes sirdspukstos straujos.
Ceļš bēgšanai nav un nevajag.
Aiztaisu acis un ļaujos...