Xillia

Ielauzies manā dzīvē,
Saplēsi visu,
Un atstāji atmiņu lauskas,
Ar kurām sagraizīt un pirkstus.

Ieplīsis smilšu pulkstenis,
No lūpām nodzisis smaids..
Smiltis lāso uz zemes.
Apstājies laiks.

Asaras iztvaicē dusmas,
Seja paslēpta plaukstās
Sirds mana samīdīta
No krūtīm izrauta laukā.

Vairs neskaitu spožās zvaigznes,
Kas debesīs mīt...
Noliektu galvu es redzu
Tik' tās, kuras krīt.

Dzirdu vēl tavus soļus,
Kājām sitot pret zemi.
Cenšos, bet nevaru saprast,
Ko es atradu tevī...

Viena sajauktā istabā,
Kaujos ar domām un sāpēm.
Kāpēc tu aizgāji iznīcinot
Manu pasauli ... Kāpēc?