| xillia wrote on April 5th, 2010 at 07:16 pm |
Jūra saplosa kuģi pēc kuģa,
Mēs abi stabili stāvam uz bruģa
Ielas grimst krēslā
Zibens pārplēš koku pēc koka
Tavās kabatās silst manas rokas
Vakarā vēsā
Pērkons rībina skatlogu rūtis
Mana galva pie tavām krūtīm
Piekļaujas ciešāk
Vētra mums apkārt plosās un ārdās
Bet kaut kas skaļi nenosaukts vārdā
Plosās mums iekšā
(
Read Comments)