Xillia

Kaut kur šajā pilsētā
Ir paslēpas ģitāras stīgas,
Iespējams telefona vados
Vai tramvaju sliedēs.
Es viņas meklēju
Tajos Purvciema namos,
Pļavnieku liftos
Un dažreiz Vecāķu priedēs.

Kaut kur šajā pilsētā
Ir paslēptas nošu līnijas,
Apslāpēts ritms izklaudz
Pret pelēku bruģi.
Buras ostmalā
Nosaka toņus un pustoņus,
Melodija ir vētrās
Līgani peldošie kuģi.

Kaut kur šajā pilsētā
Ir paslēpta nošu atslēga.
Varbūt dziļi zem viļņiem
Tumšajā Daugavas dzelmē.
Bet manas krūtis
Ir smagas kā milzu enkuri
Es grimstu ikreizi,
Kad metos ūdenī peldēt.