Xillia

Brokastīs cigarete un sekss.
Kā parasti šādos rītos
Saburzās palagi.
Uz galda stāv pēdējais ābols,
Vermuts un cigarete.
Tu brālīgi sadali.

Pusdienās tieši tas pats,
Iespējams lielākā devā,
Varbūt pat trīsreiz vairāk.
Pēc tam parasti gulšņājot blakus
Gvelžam visādas muļķības.
Abi smaidām.

Vakariņās vermuts un dzeja,
Dažreiz Ziedonis.
Elsbergs arī.
Un man pēkšņi sagribās pateikt,
Ka plaukstu kā pumpurs
Tavā pavasarī.

Naktīs gan viss ir citādi -
Nevajag vārdus un vaidus,
Jo klusums nav nepanesams.
Piekļaujas sakarsis vaigs
Tavām vēsajām krūtīm
Un pietiek ar to, ka mēs esam.