Xillia

Logos saplīst stiklu
Mozaīkas,
Altāris pie sienas
Liesmo. Deg.
Krīt no soliem
Bībeles un krusti,
Ļaudis paķer dvēseles
Un bēg.

Apreibuši dejo priesteri
Un svētie.
Ērģeles kā ievainoti
Zvēri kliedz.
Mirst pie krustiem
Dieva izredzētie
Un tu mani šonakt
Nenoliedz.

Izkūst sveces, sadrūp
Jēzus miesa,
Ūdens pārvēšas par
Saindētu vīnu,
Gaisā noslāpst sastingusi
Dziesma.
Es tik pateikt atnācu,
Ka mīlu.

Pārlīst svētība
Kā ūdenskritums pāri,
Klusē tu, bet zinu
Visu dzirdi.
Šis ceļš grūtākais
No visiem
Mani aizvedīs
No sirds uz sirdi.