Meli sev.

October 1st, 2010

02:25 am

Auksti, auksti, a u k s t i. Samudžināsim rokas un kājas kopā un neiesim vairs nekur, tikai elposim viens otra elpu un silti pirksti maigi klaiņos zem drēbēm.

03:47 pm

Jau atkal ar dārdošu blīkšķi smagi aizcērtas kārtējās durvis.
Būs jau labi, man nevajadzēja par viņu tik ļoti sapriecāties. Bet es viņu mīlu vismaz par to, ka pamodinājis manī niknumu un spītu. Viņš tikai nezina neko par to visu.

08:12 pm

Naivisti un ideālisti parasti ir pirmie, kurus iemīca mēslainē pašu labticība, tāpēc man jau atkal liekas, ka no šīm īpašībām ir jātiek vaļā, jākļūst par zombiju, līdzīgu Šleseram. Es tikai neesmu droša, ka to no sevis var tik vienkārši izravēt, ka ir iespējams iemācīties nemīlēt, nepieķerties, neatvērties. Nocietināties, neuzticēties nevienam, dzīvot vientuļi ir ļoti grūti.
Man jau atkal gribas bēgt. Vai es kādreiz aizbēgšu arī?
Powered by Sviesta Ciba