Pats jau esmu smejoties (un nostaļģijas mirkļos ne īpaši smejoties) skatījies, ko tad varētu sūtīt. Tur rupjmaize cietā, tad varbūt salami varētu līdz šejienei nonākt... (Jā jo maizes šeit nav.) Nelaime tik tāda, ka:
1) Nezinu, kur dzīvošu jebkurā nākotnes punktā.
2) Nezinu, kā te vispār pastu saņem. Nekad neesmu redzējis ne pasta nodaļu, ne pastnieku.
3) Nu tas tak būtu pilnīgs stulbums sūtīt maizi, es to apzinos, bet dažreiz, kad sanāk tā nedaudz atcerēties un panostaļģijot...