Nē, noskaņojums pārāk arī nemainās, atklāti sakot. Es labi saprotu, ka man vajadzētu būt dusmīgam, pieviltam un neapmierinātam, bet tik labi draugi arī nemaz nebijām, lai es justos pievilts kaut kādā veidā.
Vienkārši tas maina to, ka viņš varēs mani tīri viegli "uzmest", ja nu kaut kas notiks. Ja tev ar draugu ir kaut kādas problēmas kaut kur, tu vari vairāk vai mazāk rēķināties, ka abi vai nu dabūsiet pa mizu kopā vai arī izspruksiet kopā. Veca anekdote:

Ja būsi cietumā, labs draugs samaksās par tevi drošības maksu, bet labākais draugs sēdēs kamerā blakus un teiks "Tas bija to vērts..."

Maina tas tikai to, ka es zinu - uz viņu varu paļauties tik tālu, cik viņam pašam būs labi.