Man gan priekšniece bija blonda aita, kura iedomājās, ka ir biznesmene. Neko absurdāku redzējis nebiju un tiešām varētu sarakstīt kaudzi ar stāstiņiem. Nu, kā personība pilnīgais bagātnieka sieva:blondīne stereotips. Tādai pa spalvai nepaglaudīsi, tāpat zināja, ka ir tā vis-vis-vislabākā. Grūti tur kaut pamatotu komplimentu izteikt bija tāpat.

Bet tomēr man liekas divkosīgi uzklausīt komplimentus no kāda, kuram kaut ko no tevis vajag. Tāpat ja uz ielas tev kāds dzērājs bļauj virsū rupjības, tu tās ignorēsi un norakstīsi, kaut arī tur būs daļa patiesības. Nav īsti godīgi norakstīt to, kas nepatīk un atstāt to, kas patīk, cerot uz kādu objektivitātes drusku tajā.

Ja redzu, kāpēc tas tiek teikts, viss tiek noskalots un jebkurš nākošais teikums vai viedoklis tiek kārtots citos plauktiņos.