Nu pilnīga taisnība jau tev ir, tur jau tā lielāka nelaime... Es jau vienkārši esmu visu mūžu pēries ar tādu tīri ideālistisku domu, ka visu pats, visu ar prasmēm un spējām, nekāda pazīšanās. Kad man gandrīz vai sarunāja darbu (tur nojuka pa vidam) caur pazīšanos, sēdēju ar šausmīgu dilemmu - vai tā ir labi īsti? Saprotu jau, ka tā tas vienkārši strādā un man arī būtu labāk jau to cilvēku pazīt.

Vajag jau integrēties, jā. Integrācija ir kaut kas tāds, ko pats labprāt vēlētos, bet arī kaut kas tāds, ko savā mūžā neesmu darījis.

Vienīgi lieta tāda, ka nav vairs tā draudzības sajūta. Es jau esmu norakstījis pilnīgi visu labo, ko šis minētais students man ir teicis, jo saprotu, ka viņš ir nevis bijis draudzīgs un patiess, bet ir veicis "connection building" pēc viņa vārdiem.