Nu, tad jau man nekā īsti nespīd, jo šeit nav dekoltē. Vispār. Pavisam. Es neesmu redzējis nevienu sievieti visā šajā laikā, kura kaut ar mājienu mēģinātu norādīt uz savas lielās sirds mājokli. Pilnībā nekā tāda. Ne skolā, ne ārpus tās. Pat tādas dāmītes, kuras klaiņo īsajos svārciņos nestaigā ar ne mazāko dekoltē. Domā man viegli? Līdz šim dekoltē bija vienīgais iemesls, lai es izietu karstā dienā ārā no mājas. Kā pa muzeju pastaigāt - bet šeit nekāda prieka.

Nav, nekādīgi nav. Kā iestājies, tā arī paliec. Bieži man pirmajā stāvā gadās kāds tiešām gudrs skolēns, bet kā iekritis sākumā pirmajā stāvā, tā viss - paliec tur.