Dzīve, ne?
Sestdien uzzināju ļoti pretīgas ziņas. Stāsts par vienu manu draudzeni. Situācija:
Šķiet, ka bija vasaras sākums, kad viņai notika tāda neparasta lieta ar sieviešu dienām, kaut kas neordinārs. Viņa aizgāja pie ārsta nodot analīzes un Jelgavas ārsti pateica, ka viņai ir ļaundabīgs dzemdes vēzis. Meitene, kurai nav puiša un kura pa dzīvi grib bērnus un viņai ļoti, ļoti, ļoti patīk bērni. Es to uzzināju pa kluso, tas bija noslēpums. Tāpēc arī nevarēju neko īsti aprunāties utt. Uzriz kā uzzināju, atausa atziņa- bļāviens dzīve ir tik īsa, daram kaut ko, tiekamies, veidojam atmiņas, tajā vakarā sarīkoju meiteņu pasēdēšanu, nav ko sēdēt vieniem mājās. Tad pagāja laiks, viņa bija vnk sašauta, noraudājusies, šokā. Viņa nodea vēl kaudzi analīžu visās iespējamajās vietās, pēc laika viņai pateica, ka nu nav ļaundabīga vēža, nav nekā, nevar saprast kāpēc tādas analīzes bijušas. Visi jau nopūtāmies, domājām kas par $#&%^ ar to Jelgavas slimnīcu, varbut sajauca analīzes ?! Tā kā viņa turpina visas analīzes, šo piektdien vai sestdien viņai daktere pateica, ka viņai esot pirmsvēža slimība kaut kāda, un viņai viss tur tomēr būs slikti. Ir divi varianti, vai nu uzsākt ārstēšanu uzreiz tagad, vai arī izņemt dzemdi. Pēc konsultācijām ar draugu ārstiem, tomēr viņi iesaka izņemt dzemdi, lai nebūtu nekāda riska neizdzīvot. Viņa raud un ir šokā un domāju gan, jo tas ir PILNĪGS PIZĢETS!!!! Es nezinu, man visa šī situācija iedzen izmisumā, ok tas nav man, paldies Dievam, bet par ko viņa to būtu pelnījusi, tas ir tik negodīgi!
Vēl piektdien uz šosejas bija smaga avārija, kurā mira 25. gadu veca meitene- kolēģe manam BF, mašīnā bija arī viņas bērna tēvs un bērns, frontāla sadursme ar citu mašīnu, tai mašīnai arī nav labi, bet vismaz šoferis ir izdzīvojus, bet nu tā kā braucu garām avārijai un redzēju to sašķaidīto Toyotas priekšu- nu nekas spīdošs nevarētu būt arī ar tā spēkrata šoferi. Vismaz dzīvs. Tas viss ir tik negodīgi, tas viss ir briesmīgi. Dzīvība ir tik neizsakāmi svarīga un neparedzama, jāsargājas
