DEBESIS · IR · SAJUKUŠAS · PRĀTĀ

Un joprojām man ir interesantas jūtas pret vienu no saviem priekšniekiem...... kaut gan manā privātajā dzīvē viss ir lieliski, dažas domas nespēj pamest manu prātu.

Besis man ir max līmenī, bet no tā visa atkal uzjundī jocīgās jūtas. Darbs, kas īstenībā ir krietni vairāk kā darbs. Kolēģi, kas īstenībā ir krietni vairāk kā kolēģi. Šobrīd priekšā mūsu birojam ir mega pārmaiņu laiks, un i get it, reāli būs dirsā kādu laiku. Bet dziļi sirdī es ceru un zinu, ka es agri vai vēlu būšu kopā ar SA komandu un turpināšu darbu šajā fantastiskajā komandā vienoti lieliskam darbam!! Es akli ceru uz to, un garantiju nekādu nav, jo neviens nezin kā būs. neviens.

Sandis ir vislieliskākais priekšnieks, kolēģis un persona uz šīs zemeslodes. Kā arī viņš ir harizmātisks un skaists vīrietis. Es šo nespēšu pārdzīvot.

Es pirmdien uzzināju tik katastrofālas ziņas pa mūsu biroju. Ar 1.jūliju Sā iet prom un ņem sev līdzi daļu komandas. Un es nezinu kāpēc citiem nav panika, jo esmu vnk panikā x100. Es uzskatu, ka viss ir izputējis. VSJO. Es reāli negribu šo piedzīvot, un es bez Sanda vispār negribu tur strādāt, viņš ir vislabākais. Man ir totāla darba depresija, + es jūtos sūdīgāk nekā izšķiroties no savas high school loves, goda vārds. Vakar pa nakti 2.00 piecēlos un līdz 4.00 negulēju un raudāju spilvenā, jo šis viss ir vienkārši pizģets. Principā viss, lieliskie kolēģi un jaukais kolektīvs ir beidzies. un pirncipā ir tā, ka vai nu es eju dekrētā vai prom no šīs vietas. nenormāli skumji

Apsveicu Setu ar savu zvaigzni Holivudas walk of fame! Tagad man vēlreiz būs jābrauc uz to tūristu drūzmaino vietu, domāju, ka šigad bij pēdējā reize. Bet ne par to. Skatījos instastorijus un visas lauku mammītes tik stilīgas un foršas un tik moderni pavada laiku.. Ūūūūūū! Instā visas seksīgas, laimīgas un veiksmīgas. Tikai žēl, ka beidzot ierakstīt video parādās īstā seja un nākas iet uz mājām pie sava Tevis sitošā vīra, trīs bērniem un raudāt spilvenā par to, ka šodien nepārdevi vairāk NL pulverīšus.

Bet es esmu pretty happy, man nav pa ko pārdzīvot :) Es arī nevienam neiesaku savas sejas maskas un kremus- tāpat nevienam tas neinteresē! :)

Cita starpā, esmu sākusi pildīt paņemšanos numur vienu no augšgala- atsākt spotot un neatmest. Atsāku pirms 1,5 nedēļas, pagaidām turos krosiņu režīmā, motivācija pagaidām ir ok. 3x nedēļā 5km krosiņi. Šaubos vai pagarināšu distanci, 5km ir manējie.

Man iestājas panikāli neitrāla šausmu iekšējā lēkme, kas ir tik mierīga kā skatiens zilpelēkas jūras horizontā, kad es iedomājos par ļaužu nāvi, kas ir iestājusies laikā, kad es esmu dzīvojusi un turpinu dzīvot, bet viņi vairs nē, viņi palika tajā laikā un punkts.

Skatoties skolasbiedrenes bildes no viņas draugiem.lv profila, kur viņa lika bildes kā izbauda savu dzīvi, pamatskolas beigas, vidusskolu, dzer kokteiļus ar draudzenēm, satiekas ar ļaudīm, dzīvo parasta cilvēciņa dzīvi, bet tikai līdz 21.gadam, kad viņai dzīvību atņem asins vēzis, Tu redzi pēc bildēm, ka viņa dzīvoja līdz 2010.gadam un viss, viņa palika tajā gadā. Tik daudz kas ir mainījies, tik daudz dažādu dzīves notikumu, mēs nobriestam, apveļamies, aplīpam ar pieredzi un spriestspēju, mēs pieaugam un paliekam pieauguši, dzīve tik strauji mainās un ieved Tevi citā ceļā, bet mirušie ir spiesti palikt savā laikā, tajā, kas tiem bija atvēlēts. Es negribu nomirt nekad.

Iesaku noklausīties Irma Thomas - Anyone who knows what love is dziesmu no Black Mirror.