DEBESIS · IR · SAJUKUŠAS · PRĀTĀ

Vēl bailes man ir pa savu draugu nedaudz, jo es tak viņu nepazīstu. Ķipa es uzticos viņam pilnībā, bet nu citreiz viņš izšauj tādu tekstus ārā, ka man ir jābŗinās no kurienes šitas nāk vispār!? Bet nu ok, tas parasti notiek trakās ballītēs, kad alko ir iemalkots pa traku!

Vēl man ir bailes nejau no vecuma, bet nu tā, ka mēs sākam pēc omēm izskatīties. Ar ksutībām utt, stulbām pozām bildēs... tas an riktīgi kaitina, pārējais man būtu vienalga, bet apskatot bildes tiešām šķiet, ka nu jāaaa, var redzēt, ka nav vairs 20. Te nav runa par grumbām vai botoksa trūkumu manā pierē, te ir runa par mentālo un fizisko līdzsvaru. Tā kā sanāk maz ballēties, maz dejot vai maz fotogrāfēties, šīs iemaņas pazūd un kad pienāk laiks, tad mēs pozējam un dejoajm kā 2001.gadā, kas ir lame af :D Es jau tā esmu stilīga diez gan, bet nu ir lietas, kuras būtu jāpiekopj, lai es neizskatītos tik tizla :D

Man šodien pateica,ka varu pirmdienās no mājām darboties, ne 5dienās, jo tagad būs sapulces 5dienās. Ļoti jauki :) Un līdz ar to kā es varu priekšniekiem kas par mani padomā kā es viņiem pateikšu, ka es gribu iet prom?
Labi, ka šobrīd man par to vēl nav jāuztraucas, bet nu tā diena pienāks, un ķipa drīz. Šis būs kaut kas ļoti smags, es nezinu kā es to izdarīšu. Un man nav pārliecības, ka tajā otrajā birojā ir zelta bedre.

Sestdien man bija dzimšanas diena un atzīmējām to pamatīgi. Es ceru, ka daļa draugu nav apvainojusies uz manis, ka es neesmu ielūgusi, bet nu man dzīvoklī ir maz vietas. Ballīte bija ļoti smieklīgau n beigu beigās palikām es Ilze un Riri un nu tur jau bija bezsakars :D sen nebiju tā piemetusies, ka nevaru izdarīt parastas kustības :D man bija mērķis iepraust Ilzes iqosu uzlādēt. Lādētājs bija dīvānā. Ielecu dīvānā, mistiskā kārtā sadauzot nenormāli kāju, nākamais solis, jātiek līdz kontaktam, spirinos ar kājām - apgāžu glāzi, izgažu visu pa grīdu utt, nākamais solis, jāpiesprauž iqos pie lādētāja- izkrīt no rokām, aizkrīt aiz dīvāna. Nākamais solis- es liecos pakaļ pacelt - atsitu galvu nereāli pret palodzi, bet nu šeku reku- piespraudu lādētāju!!!!! :D man ir traumas kā jaunībā- zilumi, puni, sāpošas kājas utt :D bet nu izsmējāmies bez gala!! :) ļoti forši bija! Bija Ivars, Agnese, Zane, brālis ar sievu, laikam arī viss, bet tiešām lieliska dzimpene!! Taisīju blue lagoon kokteiļus. izskatījās iespaidīgi, bet nu garša nebija nekāda tur superbomba, bija okz.
Un nopērkot zilās lagūnas sast'vdaļas- pietiek nenormāli daudz kokteiļiem, kas ir forši! :)

Es atvainojos sev, ka neesmu vēl uzrakstījusi savu 2020.plānu. Īsumā- mašīnu dabūšu, septembrī lidojums uz CA, mainīšu darbu ķipa mēneša laikā tam vajadzētu būt skaidram, ceru pelnīt vairāk, man būtu gana labi 1200 mēnesī, es turu pirkstiņus, lai tas vispār būtu iespējams, un jā, pa mani prognozē cīņu- tas ir ļoti glaimojoši. Sakrāt 5k līdz septembrim, dzīvot pozitīvi, ok atsākt skriet, bet nu būsim reāli- nesanāks. Iegādāties hiking ekipējumu, noraut pavasari tirgojoties, strādājos un izdzīvot. Svinēt svētkus, apmeklēt restorānus, festivālus, peldēties, bruakt at laivām utt, to pašu ko citus gadus. + būtu nais iegādāties virtuves skatīšus, koridora skapi.

P.s. man sestdien 31 paliek. Vakar novācu eglīti, šodien jāizmet eglīte un tā. Beidzās mans plezīrs ar brīvajām piektdienām darbā. Tā kā back to reality.

Man ir tiešām nopienti dienas sapņi par vienu no saviem kolēģiem. Šī nav pirmā reize. Manas interesantās jūtas nav konkrētas, dzīvē runājot man nav nekādu emociju, bet iedomās ir gan. Šis ir kaut kas interesants.

Šodien bija pārrunas par jauno darbavietu. Šobrīd es vēl priecājos un jūtos īpaša, bet kad man vajadzēs rakstīt atlūgumu, es noteikti raudāšu. Tas būs smags mirklis, jo cilvēki ir tik forši. Nu gandrīz visi.