Izgāju cauri iepriekšējo 10 gadu septembriem. Septembris vispār ir zīmīgs mēnesis. Tu sāc jaunu periodu, jaunu gadu. Jaunu darba gadu pēc atpūtas. Pagaišgad es mocījos sirdssāpēc par Kalvīša kungu. Nevaru teikt, ka kaut kādas jūtas pret viņu būtu izzudušas, ir palicis vienkārši vienalga. Kā ir šodien? Iekšēji esmu noslēgta, klusēju un nedomāju. Pagaidām ir miers, paldies Rihardam, bet man viss ir vienalga. Joprojām nav nekādas sajēgas kā dzīvot dzīvi. |