Es vienkārši mirdzu. Ne no ārpuses, vēl ne. Bet iekšā manī virmuļo dimanti, un spēks, jo zinu es, ka esmu vērta tā, Kā būtu mani jāvērtē sev, nevienam citam, nē, jo katrs redz tikai savu mirdzumu tā. Tā, kā nekārtības telpā es redzu kārtību, kura slēpjas aiz priekšā esošās veco avīžu kastes. Man nav naudas. Bet būs. |