Vakar biju uz Zuargusa ievadlekciju kursam "ieslēdz pozitīvisma spēku". Neko baigi jaunu jau es neuzzināju, bet. Bet, ir iespēja runāt un strādāt ar sevi piecu lekciju kursā, kas ir vērtīgi gan viņam, gan man. Es domāju, ka es iešu. To vajag. Es jau visas šitās feisbuk pamācības zinu, visi zin par to, kā ir labāk dzīvot utt, bet realitātē neviens to nav spējīgs izdarīt. Labi, ne par to.
Vakar biju ar draudzeni un viņas bosu vakariņās. Labs vai ne? Un vainas sajūta ir man, atgriežoties viņas mājās pie viņas puiša. Šausmas, nevēlos par to runāt. Tur tas ir briesmīgi.
Vēl šodien plānoju izjokot Kāmīšu kungu :D Zvanīšu un tēlošu tanti no valsts kādas istādes, un teikšu, ka pasei termiņš beidzies un sākšu lasīt lekciju par to, ka to pasi jau sen vajadzēja nomainīt un, ka bilde jau vairs nav līdzīga, jo es viņu esmu redzējusi, ka viņš ar manu dēlu kopā tajos skaistuma vīriešu konkursos, kur cilā svarus piedalās. Bļāviens, man jau tagad bail, ka neiznāk tizls joks. Es jau imrpovizēšu un kaut ko vēl izdomāšu, bet nu bļāviens, vēlos riktīgi labi izjokot.