Vakar saņēmos un pacēlu savus pierakstus. Es noveļu visu šo motivāciju uz savu ārstu, ko satiku, bet īstenībā tas ir feiks, lai apmānītu sevi. Es mākslīgi radu motivāciju, lai sāktu kaut ko darīt! Jo tas ir jādara, es gribu mācīties, man to vajag un mācīties pašmācības ceļā ļoti vēlos, es arī ļoti vēlos, lai es nopietni tam pieslēgtos un ar degsmi ietu iekšā tajā. Jau gadiem šī doma ir manā sarakstā, bet neesmu pakustinājusi un viss, šodiena ir tā diena, kad tas tiek kustināts, lai vai tur kas. Psihoanalīze. Un man ir mana ideja, lai vērotu savu spriestspēju, lai motivētu sevi vairāk, jo ārsts noteikti nebūs uz ilgu laiku, tad vakar iešāvās prātā ideja, atkal crazy, bet nu kapēc gan ne, un ja kāds smiesies, lai jau. Sevis dēļ jau dzīvoju. Es rakstīšu grāmtu, blogu jau drīzāk, bet ar ideju uz grāmatas tipu, tikai priekš sevis. Ideja nav apslīpēta, jo ideja iešāvās prātā naktī un 1 minūtes laikā tika pieņemta kā jā, super!
Grāmata būs mana, ja arī nesanāks, būšu mēģinājusi. Nosaukums un idejiskais būs tas, ka sākums būs slikts un teksts būs tāds kāds tas būs, šis žurnals vai wathever kā to nosaukt būs līdzgaitnieks man, un motivācija rakstam būs jaunu tēmu un ideju izzināšana, lai būtu par ko rakstīt.
Mērķis būtu rakstīt un pilnveidoties un nekad dzīvē neapstāties. Varētu uzstādīt termiņu, sestdien pirmais raksts. Un līdz sestdienai es varētu padomāt iesākumu un vispār pasmelties kaut kādu noderīgu informāciju visam. Pagaidām priekš manis tas izklausās ļoti labi, jo man ir iespēja. Bļāviens, es arī ļoti gribu, bet es ļoti labi arī zinu to, ka padoties ir visvieglāk, ja neizdodas vai, ja kāds pamatīgi manu ideju nomelno. Tapēc arī man nav draugu, kuri manas trakās idejas neatbalstītu, nav jau pirmā, un nebūs arī pēdējā, galvenais ir darīt. jo taču yolo. Kapēc gan uz mācībām neizmanto yolo, vismaz neesmu baigi dzirdējusi. Mācies, jo yolo, citas iespējas iegūt zināšanas un pilnveidoties nebūs, ja vien neesi baaaaigi pārliecināts par savu aizkapa dzīvi baltā bibliotēkā ar tām jaunavām. Jā. Ingvertēja