Esmu vēl lielākā nesaprašanā kā iepriekš. Tika daudz kļūdos un taisu kļūdas, lai no tām labotos, bet es pat nelabojos, jo daudz kam vairs nav vērtības. Nav vairs vērtību cilvēkam, nav vairs vērtību skūpstam, nav vairs vērtības apskāvienam un nav jēgas no nekā. Ir vērtība palikusi naudai, zvanam un ziņai messindžerī, kā arī vārdam "daudz laimes" un vēl visādiem niekiem, kas uzjunda degsmi un aizkurina prātu. Visam ir un nav nozīmes, viss atkarīgs tikai no tā, kurš cilvēks tev ko dara.
Dzīve ir krāšņa, es esmu krāšņa. Es esmu es, es esmu lieliska. Tikai rīkojos es crazy, dzīvoju es crazy un nu jau man pat sāk palikt kauns par to, ko es daru. Un galvenais, ka man ir vienalga. Jo es dzenos pēc enerģijas, es dzenos pēc stulba apsitiena, un ja es to neatrodu, tad man ir vienalga, tad man ir lielāka motivācija celties un gatavoties cīņai. Tie, kas ies pa ceļam, tie arī tur paliks, manā ceļa ritulī.
Šogad daudz kas jāizdara. Ļoti daudz kas. Zinu, ka šis gads būs nereāls, jo it kā visas lielās lietas ir nostabilizējušās, bet es zinu, ka daudz kas vēl ir jāizdara.
Mīlu sevi, bučas.