punkts.
Smieklīgākais, ka es nemaz nejutos slikti. Vakardiena ir tā diena, kad es pagriezu savu dzīvi nedaudz citās sliedēs un apsolu sev, lai pierādītu to sev, nevis citiem, lai tie domā, ka esmu spēcīga vai kaut ko tādu, to jau sen esmu apgāzusi. Laiks rūpēties par sevi un domāt ar galvu. Esmu pazaudējusi sirdsdraugu. Man cīnīties vai saprast, ka nav vērts? Tur neko labot nevar.. jā. viss skaisti izbeidzās. Un galvenais, ka nav pat tā vēlme tik liela, lai visu celtu no jauna, lai atkal sāktu rekonstuēt un balstīt pili, kas sabruka. Laikam jau tomēr viss. Un šoreiz pa īstam :) pa īstam.
Pa īstam arī mainīšu sevi, jo cilvēks var visu ! Protams, apzinos, ka cilvēka dabā ir arī nemainīties, bet es spēju visu.
Brīnumaini ir arī tas, ka es neesmu vairs nevienu asariņu nolējusi, pēc tās reizes, kad to arī solījos.
Galvā jau protams ir biezputra, rast mieru centīšos un ķermenisku harmoniju.
Pa īstam arī mainīšu sevi, jo cilvēks var visu ! Protams, apzinos, ka cilvēka dabā ir arī nemainīties, bet es spēju visu.
Brīnumaini ir arī tas, ka es neesmu vairs nevienu asariņu nolējusi, pēc tās reizes, kad to arī solījos.
Galvā jau protams ir biezputra, rast mieru centīšos un ķermenisku harmoniju.