es esmu iemīlējusies- tā es biju domājusi. Man likās, ka es esmu laimīga. Man likās, ka mani mīl un ciena. Varbūt, ka tas bija nedaudz pārspīlēti. Tagad es saprotu un zinu, ka mani vienkārši nevar mīlēt, jo es esmu nemīlamā meitene un kur man muļķītei varēja ienākt pratā, ka es pati esmu iemīlējusies! Iemīlēties nevar cilvēks bez sirds. Tagad man sirds parādās- es neesmu laimīga. Kā jau teicu- jūtos vientuļa, bailīga, neaizsargāta, bezpersoniska. Man vairāk nav rakstura- tā vairāk nav tā pati Alīna, kas līdz šim. Es esmu tukša bez gala. Un nav tāda cilvēka, kas mani spētu mierināt, jo savas asaras es nevienam nerādu, tikai spilventiņš zin par mani visu. Es novēlu sev : neēd esi stipra esi personība esi neaizskarama esi darināta no dzelzs muļķo citus un neļauj, lai apmuļķo tevi cīnies ja Tu būsi viena, tad Tu būsi spēcīgāka, nekā kopā ar kādu ja man nekas nesanāks, tad es pazudīšu |