Es protu būt gan iedomīga, nepieejama, es varu aizmirst visus un būt tik debīla cik vien varu ākstoties ne par ko citu nedomājot, kā par jautrību, es varu uzklausīt un ieteikt..man var stāstīt. bet no manis neko dzirdēt nevarēsiet :) Laiks tādu padara cilvēku, kad es neuzticos itin nevienam un apbrīnoju tos cilvēkus, kas var stāstīt savas fantāzijas, sapņus, sajūtas citiem... ar risku tikt sāpinātam.. vai vienalga sajust rūgtuma garšu kaklā..
|