| |
[6. Sep 2005|13:07] |
sweicināti.
ar jums runā meitene wienu zaļu kurpi kājā un otrā rokā apelsīnu. bet acī mazu mazliet skumīgu wakardienas slapju palieku. wiņa ar jums runā lai neklusētu. jo klusumā wiņai rūgst domas. un wēl wiņa ar jums runā jo grib jums piedāwāt apelsīnu. |
|
|
| |
[5. Sep 2005|16:19] |
|
[es par tewi nekā daudz nezinu. bet arī ja zinātu - tāpat neko nesaprastu. tākā sēdi wien uz tā sliekšņa. klusē. un skaties sewī. bet es tewi pakadrēšu.] |
|
|
| ~cilwehki un burkahni pie ehzelju dehguniem~ |
[5. Sep 2005|14:04] |
norunas. birst. pa wārdam. pa saldam. pa pak pak pak. sapil swarīgas tādas. un mazāk. piebriest. nosēžas duļķainas. un tad kaut kur pazūd. pēķšņi swītrojas ārā no stāstiem personāži. laiks tiek aizstāts ar Reiz. un notikumi kļūst tukši. wienpusēji. ir tā kā tad kad no gaisa izkrīt skābekļa molekulas un to wietā paliek tikai balti punktiņi. samilzt dūmaka. samiglo lauki. un arī manas acis tiem līdz.
un tā es ķerstu acīm gaisa balonus un prātoju - wai gaidīt tos nolaižamies un ķert smilšu maisus wai aizgriezties. |
|
|
| bet tad atkal... |
[5. Sep 2005|13:40] |
šodienas plaukstām rīt pārskriešu ar nopūtu un būs jau labi.
tas tikai nogurums.
pazuduši personāži.
un mazliet samocīts sižets. |
|
|
| |
[5. Sep 2005|13:34] |
|
šodien jūtos pat nelaimīga. |
|
|
| |
[4. Sep 2005|13:31] |
|
[kārtējais solis. kārtējā awīze čupiņā. kārtējais pa logu izkritušais kaķis. kārtējais nokawētais tramwajs pret ielas galu. kārtējais kāpiens uz ofisu. kārtējais piekdienas wakars. kārtējais maizes kārtojums wēderā..kārtējais... kaut kas man tajā nepatīk. man wairāk tīk lauzti ritmi.] |
|
|
| wirsotnē |
[4. Sep 2005|13:03] |
|
...es biju wirsotnē un pieliku čībainu kāju pie kraujas malas un piemiedzu ar aci lidotājiem. tagad manī jūtas wienīgi ārpus satura pierakstits nogurums asinīs wīns un griba liela un spēcīga bet neko newaroša pirms miega... |
|
|
| |
[4. Sep 2005|12:59] |
|
...kādreiz Baltajā gaismā pludināju acis un pat weldzējos. tagad tā pat mazliet biedē jo redzošām acīm... |
|
|
| klusības dēsts |
[4. Sep 2005|12:32] |
wiņa asiem papēdīšiem staidzināja sienas pa noskrandušiem pastūriem un acīm meklēja wakardienas kārno grēku. wiņa gribēja wēlreiz padzerties un noslacīt no pirkstu galiem to pašu saldmi ko iepriekšējā wakarā bija laulājusi ar sirdszpziņu tumsnēji wientuļā kaktā. newienas baltas akācijas. nawiena wiesa. tikai 2 soļi pa priekšu altārim. un dziņa.
sienas plūda garās rindās pastarpām izspļaudamas pa brēkājošam skatlogam. un wiņa neatlaida sažņaugtās dūres. jo mazliet nepatiesa wiņā jutās uzticība rītausmas otrajam cēlienam. laiks pagāja nostāk. un wiņa nolaida acis - rāmi nesa kājām sawu sakarsušo pawēderi un atdewās bezlaicībai.
šīs gleznas ainawa paliks aizēnota. |
|
|
| |
[28. Aug 2005|14:59] |
2 mammmas ne manas abas.
2 wiirieshi wienam brilles.
2 draudzenes labas labas.
2 saldie otram puse.
2 kakji kakli balti.
2 jūras rīta wakara.
2 puses gultas klusas.
2. un mēs 2. |
|
|