| |
[25. Apr 2005|14:44] |
wiņi dīwaini uzwedas. welk aiz sewis rupjās wirwītēs iesietus zīdaiņus un paši raud zaļas asaras. un tur otru rokau kabatā ar cauru apakšu tā ka pirkstu gali rēgojas ārā. un no tiem stiepjas laukā wīnogulāji. jauni wēl pavisam.
bet kad nolaižu objektīwu wiņi šķiet tik parasti... |
|
|
