GRĀMATU |
[20. Apr 2005|14:56] |
|
|
|
Comments: |
un atkal Tev ir taisnībā!!!:) vēl tagad man ir tik daudz jautājumu uz kuriem es neiegūvu vēl pagaidam atbildes... tik daudz ko es neredzēju, bet ticu ka redzēšu, tik daudz nav izlasīta un tik daudz visa vēl ir šajā pasaulē... laikam tāpēc man patīk dzīvot;) ceru ka sapratisi manu domu
| From: | wunjo |
Date: | 20. Aprīlis 2005 - 21:30 |
---|
| | | (Link) |
|
:) sapratiishu gan. ir bijushas reizes kad esmu jutusi sewi un apzinaajusies sewi pieskaramies kaut kam aarpuspasauliigam. aarpuslaiciigam. kad tas notika pirmo reizi - es iemiileeju dziiwoshanu. nezudee sho izinaat prieku. nezudee sho dziiwot prieku:) un tas ir bezgaliigi. netwerami bezgaliigi. tu atskatiisies sawaas sirmaas wecumdienaas uz pagaajiibu un domaasi: cik maz es tomeer zinu.
es jau tagad tā domāju... cik maz es vispār zinu! bet vienalga es mīlu šo dzīvi un tiekos pēc iespējas vairāk zināšanām, jo tas ir man merķis vienmēr meklēt un kaut ko atrast... un man jautājumu netrukst... ka arī man patīk brīnīties, katru dienu kaut kas tāds brīnumains ar mani notiek un tas ie super!
| From: | wunjo |
Date: | 21. Aprīlis 2005 - 12:53 |
---|
| | | (Link) |
|
manupraat ideaalaakaa sajuuta ir tad kad tew uz briidi shkjiet ka esi kaut kaadaa intuiicijas liimenii nokjeerusi atbildi uz kaadu pasauliigu jautaajumu kaut kaadaa manju liimenii zini ka ir taa un taa un tad ... figu. paiet mirklis diwi un atkal atbilde aizpluust kaut kur plashumos uz sajaucas ar gaisu un kljuust blaawa blaawa. tad gribas wien atkal pasmaidiit par sewi. par sawu mirklja paarlieciibu. un taa nonstopaa-rotaljiigi skraidiit peec patiesiibaam kaa kraasainiem baloniem kas izsprukushi no rokaam. | |