|
Maijs 19., 2015
wraa | 01:21 Bišķiņ izslaucīju grīdu Monsterparkā. Ar sevi. Bet vispār jau pirmā reize skeitparkā. Pēdējo reizi, šķiet, biju saskarsmē ar kaut kāda veida rampu, kad man bija 13, es klausījos Avrilu Lavinju un skraidīju pakaļ skeiterpuikām. Noteikti gan neatrados uz nekāda veida riteņiem. Labāk man tomēr patīk puslīdz līdzens pamats zem kājām. Tie kalniņi un to izraisītais ātruma paātrinājums man liek justies tā, it kā man nebūtu nekādas kontroles pār situāciju. Un tas ir ļoti psiholoģiski nekomfortabli. Tomēr jūtu arī nelielu vēlmi pārkāpt pāri šīm bailēm.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |