|
|
|
Decembris 14., 2007
16:56
Mana mīļākā pasaule ir mans dzelzceļš ap šo laiku, kad saule jau ir norietējusi, bet tomēr to vēl var saukt par saulrietu, jo horizonts ir iekrāsojies oranž-rozā krāsā, uz kuras industriālās dzelceļa ainavas tumšais siluets izskatās skaistāks kā jebkad.. Un visu klāj zila dūmaka. Un Patrika Wulfa "Lycanthropy" albums tam visam fonā. Tā pasaule visnotaļ noteikti ir gabaliņš no manis. Viena no manas dzīves garšām.
Īstenībā tur tikko nonācu netīšām. Jau biju aizmirsusi. Es vienkārši bēgu no Čiekurkalna puišeļiem. Viņiem bija tie spāgstošie kā-viņus-tur-sauc. Man ir tāda nūģīga paranoja: ja es redzu/dzirdu kādu ar tiem sprāgstošajiem ķēmiņiem, man vienmēr šķiet, ka tas kāds nāks un mani ar viņiem apmētās. Vienreiz jau apmētāja, laikam no tā man arī ir tās bailes. Fui, fui, fui, kā man viņi nepatīk.
Garastāvoklis:: noguris
Mūzika: Patrick Wolf
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
