|
|
|
Aprīlis 20., 2010
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) wraa | 14:09 - ikdienišķa sejas izteiksme
bet man būs smaids ar bedrīti vienā vaigā.
cerams, ka visa šitā staigāšana pa lielajām ēkām ar lielajiem cilvēkiem man liks beidzot saprast, ka tas viss nemaz nav nekas pārdabiski liels un ka es arī neesmu neredzams puteklis. mani vienkārši jau sāk tracināt tā mūžīgā pārspīlētā kautrība. tā spītīgā 'ieva nodur acis, sastingst un klusē līdz viņai kāds uzdot jautājumus, uz kuriem var atbildēt ar galvas mājienu'. un spītīga, jā, jo tajā brīdī normāla uzvedība šķiet ne vien pretdabiska (jeb arī vienkārši ieslēgta, saslēgta un sasaistīta kaut kur ļoti dziļi tevī līdz ar to.. vienkārši nesasniedzama), bet arī tas, ka.. kad tu esi sevi ielicis tajā kastē, tad tu vari slīdēt tikai dziļāk tajā. jo vairāk tu spirinies, jo dziļāk tu krīti. nevar tā.. saņemties un kļūt par cilvēku. vēl labāka gan ir mana spītīgā man traucējošo īpašību auklēšana: kā gan es varu atbrīvoties no kaut kā, ko vienmēr esmu uzskatījusi par daļu no sevis? pat ja šī daļa man velkas pakaļ kā nefunkcionējošs loceklis, tā tomēr padara mani par mani. (vēl vakar uzskrēju vienam citātam, kas ļoti labi saskanēja ar manu nevaru-negribu-nedarīšu un kura doma ne reizi vien ir izslīdējusi cauri manam prātam: "If you can’t be a good example, you’ll just have to be a horrible warning") šausmīgi, ne? nē, nu labi, iespējams, ka šīs ir jau novecojušas domas (interesanti, ka mums ir ne tikai aizvēsturiski priekšstati par citiem cilvēkiem, bet arī novecojuši un vairs nederīgi aizspriedumi pašiem pret sevi), tagad man vairs nav tik dedzīgas vēlmes saglabāt savu oriģinālo (neaudzināto) formu. tagad man it kā būtu vēlmītes atbrīvoties no dažām šausmām. un tomēr.. ņemot vērā to, ka tā vien šķiet, ka pieturu skaits, kas atlicis līdz Vājprātībai ar gadiem tikai sarūk un ieva ar katru dienu kļūst arvien tramīgāka un bailes iziet no sevis tikai aug (un iziešana no savas kastes laikam tā kā būtu visa pamatā).. nu jā, cerības uz cilvēciskošanos neizskatās pārāk iespaidīgas. oh well.
(kāpēc pēdējā laikā visi ņerkst par savām vājībām? tas arī mani motivē tā darīt, lai gan publiska čīkstēšana noteikti ir kaut kas kam es nevēlos pievērsties (jājā, noveļam vainu uz citiem! :D))
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |