|
Novembris 12., 2009
wraa | 11:57 Sniegs.. iemet citā pasaulē. Tramvaji arī. Man vienmēr ir bail sevi pazaudēt tramvajos (zini, tā sajūta, kad tev šķiet, ka vienā brīdī tu aizmirsīsi, uz kurieni dodies un kas tu vispār esi). Un arī gaidot tramvaju - vienmēr ir sajūta, ka, aizgriežoties, lai palūkotos veikalu skatlogos, es izslēgšos uz kādu pusstundu. Un pati to nepamanīšu. Un tramvajs būs aizgājis. Bet vispār es mēģinu iemācīties nospēlēt Blur 'Coffee and TV' un nespēju sadzīvot ar to 'piespied labās plaukstas ārējo daļu pie stīgām un nostrinkšķini tā lai skan 'kaut kas-nekas'' vai kā nu tur panāk to neskaņu. Es pat varu nečīkstēt par tiem visiem barre akordiem, jo, lai arī viņi joprojām izklausās bomzīgi, man vairs nevajag pusstundu, lai viņus uzliktu, tā kā.. lai arī tas skan šausmīgi, tas vismaz skan plūstoši šausmīgi. :)
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |