|
|
|
Februāris 17., 2015
20:49
Pat nepagāja 3 mēneši, līdz beidzot sasinhronizēju aipodu ar jaunā datora aitūnu. Pirmajā pastaigā bija ļoti patīkami dzirdēt kaut ko jaunu, jo citādāk tā mūzikas kastīte lielākoties bija pilna ar pāris gadus vecām dziesmu listēm. Un tagad es nesaprotu, kāpēc to tik ilgi atliku. Bezmaz vai mana mūžīgā nespēja izvākties.
Mūzika: TV On The Radio - Careful You
|
21:39 - atskaite par 14.02.2015
Sestdienas vakars/nakts kopumā pagāja jauki. Nite Fields gan tiešām neredzēju, jo tie mazāk kā minūti ilgie ieskrējieni lielajā zālē nesniedza nekādu iespaidu, nemaz nerunājot par noskaņu. Bet situācija deju zālē bija aptuveni tāda kā biju iedomājusies - nekādas grandiozās dejas, bet gan epizodiska lēkāšana ar draudziņiem. Un daži komplimenti no attāliem paziņām un pāris pozitīvu vērtējumu sniedzoši galvas mājieni no nepaziņām (attaisnotas cerības, yeeees). Un, protams, komplimenti no austrāļiem. Ja es liktu mūziku kaut kur Brisbenā, es būtu baigi stilīga. Diemžēl es neesmu Brisbenā. Vismaz varēja arī papļāpāt par dzīvē redzētajiem šūgeiza varoņiem un citām muļķībām, par ko tiešām nesanāk parunāt īpaši ... vispār.
Bez šaubām, bija arī daži wtf, vilšanās un dusmiņu brīži. Cilvēki, kas man palūdz uzlikt dziesmu (es saku, ka uzlikšu kaut vai kā nākošo, jo man tiešām nav žēl) un tad aizvelkas prom, tā it kā es varētu zināt, kad viņi nāks atpakaļ. Nu neko, uzlieku dziesmu, cerībā, ka jaunieši ir mūzikas dzirdamības attālumā. Laikam nav. Nu neko. Jaunieši atnāk pašās dziesmas beigās un pēc tam vīlušies aiziet prom. Vai es jūtos vainīga? Protams! Es vienmēr jūtos vainīga par to, ka nemāku lasīt citu cilvēku domas! Tāpēc, lūdzu, nekad tā nedarīt.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |