|
Janvāris 19., 2012
00:04 Deivids Mičels man liek justies stulbai. Pat ja es redzu lietas, kuras noteikti ir svarīgas un noteikti kaut ko nozīmē.. es nespēju salīmēt to viņa random elementu savstarpējo attiecību metaforisko tīklu. Romānā, kas sastāv no 9 (principā, 10, bet pēdējais ir tāds kā kopsavilkums) savstarpēji saistītiem, bet reizē arī neatkarīgiem stāstiem, kur visur uzpeld spoki, pareģojumi, bezķermeniski gari, kas migrē no viena cilvēka uz otru (viņi var būt jekurā varonī, pat ja tas nav tieši izpausts) un visbeidzot mākslīgi radīts, visu-redzošs bezķermenisks kaut kas, kas pārvietojas pa elekroniskajām ierīcēm tāpat kā iepriekšminētais gars, kas pārvietojās pa cilvēkiem.. like, srsly, mans prāts iet mezglā.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |