|
|
|
Novembris 3., 2010
14:46
Tik savādi, ka septembrī, izejot no universitātes ap 17:30, es devos mājās pa milzīgo Narva mnt un saule man spīdēja tieši acīs, tā, ka neko nevar redzēt.. tas bija gluži vai kaitinoši, bet īstenībā tas man vienmēr kaut kā lika justies labi. Kā var nejusties labi, ja tu esi pievarējis mācību dienu un saule sveic tavu varonību? Nu jā, bet tagad es izeju no universitātes un ir sasodīta nakts. Un sliktākajā gadījumā arī kaut kas krīt no gaisa. Kad esi mājās (Rīgā) un kad jau kuro gadu katru dienu ej uz to pašu iestādi, tad.. tu vienkārši nepamani tās lietas. Pēc idejas jau gadalaiku maiņa pati par sevi ir pašsaprotama, jo.. notiek katru gadu un kāda vispār jēga tam pievērst uzmanību. Bet kad esi jaunā vidē un to piedzīvo pirmo reizi konkrētajā vidē.. tas tiešām šķiet īpaši. Katru dienu tu pilsētu redzi citādāku. Pirmo reizi. Kā ar cilvēku, kuru tu esi nesen iepazinis un kura skapja saturu vēl nezini no galvas.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |