|
|
|
Marts 22., 2010
21:29
Visu pagājušo gadu vāvuļoju par bēgšanu. Un tagad, kad it kā varētu atgriezties pie vecajiem niķiem.. vairs negribas. Ir iestājies miers. (Tiešām - šķiet, atkal esmu tuvu tam skaistajam (?) stabilitātes mirklim, kas tāpat pēc brīža tiks sadragāts smalkās lauskās, jo tieši tad, kad esi iekārtojies un iemācījies būt apmierināts ar savu stāvokli, tevi izsper no tavas siltās migas un iesviež pilnīgi pretējā vidē. Groza kā tādu smilšu pulksteni, lai tavs pilnais katru reizi varētu atkal kļūt tukšs un otrādi un tā mūžīgi.) Vairs nav no kā bēgt, un tā īsti nekas arī nesauc pie sevis. Bet ja vairs nav uz-pirmo-vilcienu-nezināmā-virzienā, tad kas ir tagad?
Garastāvoklis:: nogurumiņš maziņš
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |