|
|
|
Decembris 1., 2009
10:03
Tagad, protams, ir viegli rādīt neizpratnes pilnas sejas izteiksmes un teikt, ka Dante un Petrarka vienkārši bija nīkulīgi vaidētāji.. bet vispār es jau pirms kāda laika izdomāju: ja es kaut ko nožēlošu dzīves beigās, tad tas būs tas neveselīgi izstieptais laiks, ko būšu vadījusi kā sasodīts Agrās Renesanses dzejnieks.
|
12:40
Panīkums. Aizrautības izsīkums. Sasodīts, es vakar aizgāju gulēt pusnaktī, jo man vienkārši nebija nekā labāka, ko darīt! Mūzika mani garlaiko. Un kas gan mani varētu aizraut vairāk.. Būtu man vēl kaut kādi nomāktības iemesli, bet laikam jau jāvaino vien novembris/decembris un tam līdzi nākošā pelēcība, kas ir trakoti nožēlojami, jo.. kamōn, būt laikapstākļu ietekmētai - tas IR nožēlojami.
|
|
|