|
|
|
Augusts 19., 2009
21:12
Kaut kāds ņuņņīgums pēdējās dienās - visu laiku staigāju pa māju ietinusies pledā. It kā salst, it kā tāds vispārējs tizlums un vēl fantastiska ideja, ka priekš kam vispār vajag džemperi, ja ir pleds, kurš ir mīksts, silts un apkārt plivināms.
Bet visādi citādi šūgeizis, jūsmošana par deviņdesmito gadu sākuma meiteņu frizūrām un kosmētikas lietošanas paradumiem, un secinājums, ka mēmā kino fatālās femmes ir ne tikai bezgala skaist-neatvairām-ak-ak-kā-es-tur-gribētu-būt, bet arī reālas maitas (bet tas jau laikam arī slēpjās zem femme fatale). un es esmu tik ņuņņīga, ka pat nespēju līdz galam izturēt filmu. man bija žēl. un man riebjas slikti cilvēki. un es tulīt iešu uz tuvāko bērzu birzi dejot ar stirnām un dziedāt ar zīlītēm.
|
|
|