|
|
|
Jūnijs 10., 2009
22:53
eh..
kaut kāda dusma, lai gan nav jau par ko.
es vienkārši biju rēķinājusies. ar citiem. rēķinājusies ar visiem, visu un visumu.
bet nē.
man vienkārši šķiet, ka.. ka jāsakā 'jā' tikai tad, ja tu esi tiešāmtiešāmtiešām pārliecināts, ka 'jā'.
un visšausmīgāks ir tas entuziasms, kas nez kāpēc vienā brīdī tā pēkšņi nozūd.
tā it kā iepriekš tas viss ir bijis tikai teātris, un nekāda entuziasma nekad nav bijis. (tas jau vairs neattiecas uz pašlaik aktuālo dusmu)
un es neciešu teātri.
tas ir kā ar tiem cilvēkiem, kas piemēslo visu interneta vidi ar kaut kādu protest-akcij-gājienu propagandu, bet, kad ir jāiet, viņi paziņo, ka ir pārāk noguruši, lai kaut ko darītu. viņi tev septiņos no rīta atsūta īsziņu, ka nebūs, jo blāblāblā.
sasodīts, vai tad 'pārliecība' nenozīmē 'pārliecība līdz galam'?!
ehh..
vienkārši es biju cerējusi, ka (manā skatījumā) viduvējo lainapu varēs kompensēt jauks draugu pulks. un būtu jautrulības ne tikai vakaros, bet arī pa dienām.
bet faking nē.
un pat ja manī ir 5000 šaubas, es nevaru pārdomāt, jo - viens - es negribu piečakarēt citus un - divi - es nemaz nevaru.. man tā vai tā būs jānonāk Varšavā.
un patiesību sakot, es gribu tos pūļus. tās masas. un tos milzīgos gabalus starp skatuvēm. un mirkli, kad festivāls pārvēršas par tādu mazu pasaulīti ar saviem likumiem un parašām.
bet es gribētu arī savus draugus. vairāk kā dažus.
Garastāvoklis:: pļekīgs
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |