|
|
|
Aprīlis 19., 2009
17:11
Un kaut kas tajā amerikānismā ir pat ļoti apbrīnojams. Visa šī.. pieklājība, pateicība un neviltotā sajūsma par dažādiem sīkumiem. Visas tās 'it's so nice of you..' frāzes, kas tik lietotas pie vismazākās izdevības. Visas tās detaļas, kuras es ar savu kopto un loloto īgnumu parasti sauktu par liekulību un lišķību. Bet patiesībā tas nemaz nav teātris - viņi ir tā audzināti, tā tas viņiem ir pieņemts. Tas ir dabiski. Tā ir norma. Un tādā gadījumā.. tas pat ir ļoti jauki.
Un vēl tā iedrošināšana. Visi šie 'tu to vari!'. Jo arī tā, šķiet, viņi ir audzināti. Nevis tā, kā šeit - acīs nepateiks nevienu labu vārdu (bet gan tieši pretējo), baidoties, ka tādā veidā kļūsi iedomīgs un zaudēsi jebkādu motivāciju attīstīties. Šeit nevis motivē augt, bet gan motivē neatpalikt. Protams, es nesaku, ka tā vai otra ir vienīgā un pareizā stratēģija. Katram cilvēkam vajag savu pieeju. Jo, viennozīmīgi, ir cilvēki, kam nevēlēšanas būt niecībai ir vispiemērotākais dzinējspēks. Bet es neesmu starp tiem.
Un šis ir vislabākais punkts ceļošanā. Ēkas un citus muļķīgus objektus var apskatīt bildēs. Redzēt dzīvē - tāds ķeksītis vien ir. Bet no cilvēkiem var gūt krietni vien vairāk par muļķīgu ķeksīti.
|
18:37
Jūtos kā izlaista caur gaļas mašīnu. Un mācības ir pēdējais, kas man ir prātā.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |