|
|
|
Aprīlis 9., 2009
10:12
esmu mājās! :)
varu lepoties ar puskukuli blīvas un pelēkas vislētākās poļu baltmaizes, pāris tulznām, uz iekšu iesēdētu dibenu, nedaudz atsvaidzinātām krievu valodas zināšanām, trim naktīm negulētām, protams, Morisejpapīru, un dažādām citām muļķīgām detaļām.
žēl gan, ka Varšava palika neizpētīta - visa nakts jau tika pavadīta vien dzelzceļa stacijā un no rīta.. tik cik atrast biļešu izsniegšanas iestādi, lielveikalu, labierīcības, kurās neviena nīgra tante gaiši zilā halātā mums nemēģinātu noplēst 2 zlotus (pat maizes kukulis bija lētāks!), un izmalties cauri visai pilsētai, lai atrastu autobusu, kas mūs izvestu no tās bezgala lielās pilsētas (tā kā viss tika atrasts, tad mēs varētu izveidot bukletiņu 'Kā izdzīvot Varšavā ar minimāliem līdzekļiem') Bet es ceru, ka kādreiz pat varētu aizkulties līdz Varšavas vecpilsētai. Tas pat varētu notikt ne pārāk tālā nākotnē - kā nekā randiņš ar Varšavu man jau ir sarunāts.
Pat nevaru saprast, kas man tagad šķiet nepatīkamāks: staigāšana vai sēdēšana? Un vai ir kāda mazāk klasiska poza, kurā es sevi varētu novietot, netraumējot nevienu no šajā brīdī pagalam nolietotajām ķermeņa daļām? :D
Patiesībā metas viegli baisi, iedomājoties to jūlijā ieplānoto nedaudz vairāk kā nedēļu garo Rīga -> Gdiņa -> Varšava -> Rīga. Nav jau tā, ka tagad es te mirtu nost - nebūt! Un arī divas trīs stundas miega ir ļoti pat pietiekami. Vismaz ja tas tiek piekopts 3 diennaktis. Bet ja vairāk..? Ai.. izdzīvos! Kas gan cits atliks?
Garastāvoklis:: kaaaaafija :]
|
11:01
Ak jā.. :D ŠĪ DZIESMA laikam ir visspilgtākais, ko mēs dzirdējām braucot. Ja neņem vērā kaut kādu plova recepti un tā aptuvenos pagatavošanas soļus pa kaut kādu baltkrievu radio, kas mums abām 'mūsu pārtika ir puskvasiņš uz abām dienas laikā' bija dienas hits. Bet par to dziesmu.. šoferītis bija pavecs lietuvietis. Protams, ka angļu valodu viņš nesaprata. Bet tas ir tik amizanti, ka 1) lielākajai daļai šoferīšu, kas ņem stopētājus, ir tieši šāda muzikālā gaume un 2) lielākā daļa no viņiem neko nejēdz no angļu valodas. Protams, otrā punkta biedrošanās ar pirmo man patīk labāk, nekā pirmais punkts + angļu valodas zināšanas.
Ak, un vēl tas bija tik piemīlīgi, kad mēs šonakt ap 2 sēdējām benzīntankā pie Polijas-Lietuvas robežas.. sēdējām uz ietves apmales un, ik pa brīdim pieskatot iebraucošo fūru izcelsmes valsti, mēģinājām iemigt. Es jau ta vēl izskatījos pēc tūrista pārākā - ar nūģīgu vējjaku un pieklājīga izmēra piebāztu mugursomu, bet mana biedre bija ietinusies segās un brīžiem par pievērsās gulēšanai horizonātā stāvoklī. Rezultātā, viens poļu puišelis, kas, acīmredzot, bija kaut kāda fūr-braucēja dēliņš, pie mums pienāca un piedāvāja maizi vai kaut ko tamlīdzīgu. Mēs laikam izskatījāmies vairāk kā bomzīgi. :D
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |