|
|
|
Februāris 8., 2009
01:29
Remonts ir viena traka padarīšana - istabas tiek mainītas vietām, precīzāk, tām piederošās mēbeles tiek bīdītas no vienas telpas uz otru, līdz virtuve atrodas istabā un viena istaba atrodas citā istabā. Ja šajās sienās ir vadīts viss mūžiņš, un kaut kāda pārkārtošana notiek patiešām reti, tad tas ir visnotaļ savādi. Bet īpaši. Un man patīk. Man patīk nepraktiskas pārmaiņas sadzīviskā jomā. Tāda īpaša sajūta. Un kad viss tiek atkal atgriezts savās vietās, ir mazliet skumji. Tad viss atkal šķiet tik parasts.
Pēkšņi tik ļoti sagribējās kaut kur aizbraukt. Uz ilgāku laiku. Tikai tāpēc, lai, atgriežoties mājās, man tās šķistu svešas un nepierastas.
Tomēr remontam varenajam ir arī savas ēnas puses - tā kā puse virtuves pašlaik atrodas vecāku istabā, tad man priekšā ir forša badošanās. Es neēdu pa dienām. Bet tā kā cilvēkam taču kaut kad ir jāēd - jā, es ēdu pa naktīm. Tikai tagad aptvēru. Patiesībā - kāda gan starpība? Tomēr tas ir nedaudz nelōģiski vispirms iztērēt enerģiju un tikai pēc tam to uzņemt. Lai nu kā - es nesūdzos. Mani gan arī reizēm izbrīna tas, kā es spēju nodzīvot visu dienu uz pieciem krekeriem. Un daudziem kakao. Bet kas gan man cits atliek, ja ne izdzīvot? :)
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |