|
|
|
Janvāris 20., 2009
11:03 - Lai aklais rāda ceļu!
Es, protams, visiem vēlu prieku, laimi un labu veselību, tomēr.. mans vērtējums par pāris cilvēkiem ir krietni vien iedragāts. Ūūūn, kas reiz zaudējis manu cieņu, visdrīzāk to neatgūs. Ar tādām lietām es nemētājos. Šeit gan, protams, var arī izspļaut: "Kam gan Tava cieņa ir vajadzīga?" Bet, ņemot vērā to, ka ir cilvēki, kas manu cieņu jau ir pamanījušies nogalināt pirms pāris gadiem un tomēr joprojām grozās ap mani.. bez manis jau nevar! :)
Un tomēr es to saucu par dunci mugurā. Bet neba jau pirmais un arī ne pēdējais..
Katrā ziņā arī negatīvā pieredze ir pieredze. Un pieredze vienmēr ir pozitīva. Kā nekā - cērtoties cauri pārdzīvojumu biezokņiem, slīkstot izmisuma jūrā un smokot zem bezcerīguma sloga - es sapratu savu vērtību.
Un, patiesību sakot, nav nemaz slikti. Tas pieliks punktu visam liekajam.
Varēja gan tam neizvēlēties manu sesijas karstāko punktu.. :/
Garastāvoklis:: yay,pēc pāris stundām eksāmens
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |