|
|
|
Decembris 31., 2008
22:15
Tā īstenībā ir ļoti kaitinoša īpašība.. kad man ir slikti - vai tā ir tikai lēkme vai tāda normāli ieēdusies sērga - ja neilgi pēc tā mani tomēr apciemo labs noskaņojums, dzīvelīgums un pārējie Disneja pasaules varoņi, man vienmēr gribas teikt, ka tie visi ir meli. Ka es sev meloju, ka viss ir kārtībā. Jo es zinu, ka zem tā puķainā lakatiņa tāpat ir purvs. Es zinu, ka nekas tur saknē nav mainījies. Patiesību sakot, gan tās visas tikpat labi ir muļķības, jo varbūt es tiešām jūtos labi tajā brīdī, bet es vienkārši neticu tam, ka cilvēks var justies labi. It sevišķi tad, ja nesāju sevī to zampu, tad jau gan.
Eh, ja varētu ņemt un invertēt manu iekšējo pasauli.. (par to ir vērts pafantazēt - kāda būtu tava invertētā pasaule?)
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |