|
|
|
Februāris 27., 2008
23:00
Peh, kā mani kaitina tā īpašība: es atrodu kādu jauku grupu, tad es viņu klausosklausosklausos, tad izzinu visu grupas dalībnieku dzīvi un pieleju visu sev apkārtesošo cilvēku ausis ar to, ka Džons tā, Pols šitā, un es nekad nebūtu domājusi, ka Pīters kaut kā tā. Ā nē, parasti es viņus visus saucu deminutīvā vai vismaz ar tādu attieksmi. Un tad.. patiesībā tas viss notiek aptuveni divu nedēļu laikā.. jā, un tad es viņus aizmirstu. To divu nedēļu laikā gan parasti sev esmu atradusi jaunu aizraušanos vai pat vairākas. Un tas ir tik dabiski, bet man vienmēr ir tā riebies tas dabiskums. Es negribu nevienu aizmirst. Es gribu visu un es gribu reizē, bet tad es jūtos tā kā radio, kam tiek nepārtraukti pārstēgtas stacijas: kiš miš ar ššššiem pa vidu.
Garastāvoklis:: plofr.. es ienīstu dzeju
Mūzika: The Jam (ak, pareizi.. tādi arī bija..)
|
23:05
jā, mana dzīve ir nepārspējami vienmuļa.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |