|
|
|
Oktobris 13., 2007
14:47 - Last night..
Vakar, apzinoties savu sakasīto ērkuli uz galvas un jūtot polsterēto žaketi, un dejojot pie The Cure - Let's Go To Bed, es sajutos kā mājās. :) Un tas ir savādi, jo parasti, darot visu to pašu, es jūtos kā viltvārdis. Es laikam tiešām visu nevajadzīgi sarežģīju. Bet lai nu kā - Evija dejo ļoti jauki - ļoti 80to manierē. Un vispār - man viss patika. Un lai arī es teicu, ka man ir garlaicīgi, bet tā kā man vienmēr ir garlaicīgi, man nekad nav garlaicīgi.. kas nozīmē, ka man tiešām nekad nav garlaicīgi. Šo daudzo gadu laikā jau esmu apradusi ar savu nespēju iejusties. Visur esmu kā vērotājs no malas, bet es nesūdzos - man patīk vērot (un pēc tam izdarīt kritiskus secinājumus). Jā, tiešām.. mana intraversija izpaužās tā, ka man ir bail no cilvēkiem tikai tad, ja viņi ar mani runā.. jeb arī ja es ar viņiem braucu liftā. Vienvārdsakot - man ir bail no jebkāda veida kontaktiem, bet no pašiem cilvēkiem - ne. Būdama loģiska es tiešām cilvēkus uztveru kā objektus, kā savas appētes un analīzes objektus (tā socionika tiešām ir visur.. :D). Tā kā, Regīn, Tu vari vairs man nejautāt pirms katra sabiedriskā pasākuma, vai man nebūs bail no tā, ka tur būs daudz cilvēku? :)
Garastāvoklis:: izgulējies
Mūzika: vēl nav
|
15:46 - ak jā, ak jā
Vakardienas novērojums - katrā Rīgas centra miskastē bija vismaz viens lietussargs. :) Nemaz nerunājot par tiem, kas līdz neatpazīšanai saņurcīti gulēja uz ielas. Man tas vējš nemaz nešķita tik zvērīgs..
Mūzika: !!! - Pardon My Freedom
|
22:16 - It's strange because sometimes, I read a book, and I think I am the people in the book.
Tas īstenībā ir tik savādi.. es klīstu pa internetu un tad es ieraugu vārdu 'wallflower', un es zinu, es zinu, ka tas vārds ir redzēts, ka tas ir kaut kas, ko es kaut kad esmu apņēmusies atcerēties.. jā, tā ir grāmata! tā ir grāmata, kurai es kaut kad pasen uzdūros, meklējot kaut ko pilnīgi citu. Un man viņa tiešām šķita interesanta un prātā paturama, bet es neatceros nosaukumu... (un kā man patīk tā sajūta, kad tev VAJAG atcerēties, VAJAG atrast, un tu uzroc bezmaz vai gadu biezu domu kultūrslāni, lai apmierinātu šo savu vajadzību.. un tad tu atrodi un jūties neizsakāmi laimīgs.. mmm..)
Un es atradu! :)
"The Perks of Being a Wallflower" (pašķirsti, pašķirsti..)
Un atkal jau - tas papīra klucis ietver tik daudzas manas vājības: tas ir rakstīts vēstuļu formātā, centrālais tēls ir troubled teenager, kurš nespēj atrast savu vietu dzīvē (šo punktu varētu vēl tā plaši izvērst sīkumos..), tur ir atrodamas references uz The Smiths.. un noteikti vēl kaut kas. Kad no malas un pa punktiem uz to visu tā paskatās, tad tiešām šķiet pastulbi, bet ko lai dara - man ir simpātijas pret nožēlojamiem, intravertiem puišeļiem, kas nav pārliecināti par savu orientāciju. :D
Aah, kā es gribu to grāmatu..
Mūzika: The Smiths
|
|
|