Kur ir sāpes un gaudas? Kur ir ciešanas? Kur ir asas nesaskaņas? Kur ir sūdzēšanās? Kur ir brūces bez kāda pamata? Kur ir neskaidras acis? Pie tiem, kas vēlu sēž pie vīna kausa, lai izdzertu, kas ieliets. Neuzlūko vīnu, ka tas ir tik sārts kausā un tik jauki zvīļo, ka tas tik vēlīgi un gludeni ierit cilvēkā! Bet pēc tam tas kož kā čūska un dzeļ kā odze. Tavas acis tad skatīsies pēc citām un svešām sievām, un tava sirds runās pavisam aplamas lietas, un tu būsi tāds, kas jūras vidū guļ, un tāds, kas laivas masta galā guļ. "Viņi sit mani, bet man tas nesagādā sāpes; viņi kuļ mani un slāna mani, bet es to nejūtu. Kad es pamodīšos? Tad es gribu atkal darīt tāpat, un meklēt vīnu no jauna!"


/Salamans/