Pirmdienu aizvadīju kā jau biju domājusi,ka sanāks aizvadīt.
Visu svētdienu rakstīju eseju un neaizgāju gulēt kādas stundas 30,ja ne vairāk.Un,protams,kakādam bija 9 pudeles lētākā padzēriena Lambrini,un ,protams,ka es palīdzēju iztukšot.Žēl tikai,ka pazuda filma kaut kur pa vidam 2 . stāvā,kad biju.Zinu,ka visa istaba izārdīta un saplēsti trauki.Atkal.
Liekas,ka man vairs neliet.Bet,es laikam neko neizdarīju.Sasodīts,kāpēc viņš neko neatminas tāpat kā es?
Drāma.Laikam.
Lai nu kā-ordien man bija jāaizstāv savi darbi,bet es,vēl rītā dzērumā centos sevi salāpīt.Labi,ka man nekad nav bijušas pohas,par vienu problēmu mazāk..

Kāds,kas ir devies uz pāris nedēļām no Rīgas uz ASV,un tad atpakaļ /round-ticket vai tmlīdzīgi/ varētu ieteikt ,kur atrast vislētākās aviobiļetes?

Balsojam par Maksimu Feofilovu.Ļoti labi! te

Kamēr citi,mīlas skurbumā būdami un arī pēcskurbuma periodā,lieto mīļvārdiņus,es lietoju nervu zāles.
Tas ir normāli?

Kad kaut kas nav tā,kā tam jābūt,man tiek pārmests,ka man tak šā vai tā ir vienalga.
Brīžiem man tiešām gribas visu pamest novārtā un doties projām,nevienam neziņojot.Gribas pamest savējo,lai dzīvo viens ,jo viņš nav mani pelnījis.
Viņš ir pelnījis ko labāku.Gan būs diena,kad viņš pats to sapratīs.

Kad reiz būs vīrietis,kas sapratīs to,kā es mīlu..?

Tas viss izlasās tik dīvaini,ka varētu pārprast.
Un ne no kā nav jābaidās.


Lūdzu.Tas par tavu :"paldies".

Pēdējās divās dienās esmu viņu satikusi tik bieži,kā vēl nekad šajos klusuma pilnajos mēnešos.
Vakardiena bija maģiska.Nē-nevis maģiska,bet pilna ar lietām,ko nezināju,atteicos zināt vai nojautu.
Dažbrīd liekas,ka es tiešām netīši varētu kādu novest līdz vājprātam.
Kāpēc tu runā tikai tad,kad esi iedzēris?
Kāpēc tev mani vajag tikai tad,kad esi nežēlīgi piemetis mūli?
Kāpēc ..
Beidzot es zinu,kā ir
Un nekaunēšos atzīt,ka viņu mīlu
Bet pagaidām pāragri spriest,kā.
Visam savs laiks-tā saka.
Un ,ja reiz būs lemts noprecēties sesto reizi ar viņu,tad arī noprecēšos.
Viss ir tik aizkustinoši,vismaz pirmo reizi ,kad kopš ilgiem laikiem satikāmies.
Man liekas,ka viņš jūtās kails un neaizsargāts,atklājot man savas kārtis.
Bet es esmu izsista no sliedēm.Pamatīgi,un es nezinu,ko man uz jebko atbildēt,joviss ir daudz sarežģītāk kā izskatās.
Sestdienas nakts bija raiba.
Esmu nikna un pat nedaudz vīlusies.Ja man būtu jāizsakās,es teiktu-ja tu tā vēl darīsi,es nevēlos būt klāt un kā muļķe tevi vāķīt pa pagrīdēm un nostūriem.Tas bija tik nožēlojami,ka pat taksists atteicās tevi ņemt mašīnā.Un tomēr labi,ka esi dzīvs un tev ir draugi,kaut daži draugi,kas tevi nepamet ,vārtoties pie frančiem .Esmu savu pateikusi.
Cik no tā atceries?

Kur ir sāpes un gaudas? Kur ir ciešanas? Kur ir asas nesaskaņas? Kur ir sūdzēšanās? Kur ir brūces bez kāda pamata? Kur ir neskaidras acis? Pie tiem, kas vēlu sēž pie vīna kausa, lai izdzertu, kas ieliets. Neuzlūko vīnu, ka tas ir tik sārts kausā un tik jauki zvīļo, ka tas tik vēlīgi un gludeni ierit cilvēkā! Bet pēc tam tas kož kā čūska un dzeļ kā odze. Tavas acis tad skatīsies pēc citām un svešām sievām, un tava sirds runās pavisam aplamas lietas, un tu būsi tāds, kas jūras vidū guļ, un tāds, kas laivas masta galā guļ. "Viņi sit mani, bet man tas nesagādā sāpes; viņi kuļ mani un slāna mani, bet es to nejūtu. Kad es pamodīšos? Tad es gribu atkal darīt tāpat, un meklēt vīnu no jauna!"


/Salamans/

Nevaru nepiekrist par Cradle of filth dziesmu Nymphetamine.
mūžam klausāma un ņemoša.

Tā būs mana dzīve.

Patiesībā,te ir tikai sievietes ikdiena.
Paldies.